Interneta dzīvē nekas vairs nebūs pa vecam – spēkā stājies likums, kas ietekmēs “Google”, Facebook” un “TikTok” darbību 71
Olafs Zvejnieks, “Tepat, Eiropā”, AS “Latvijas Mediji”
Eiropas Savienības Digitālo pakalpojumu likums, kas stājas spēkā šodien, radīs pamatīgas izmaiņas lielo interneta tehnoloģiju uzņēmumu – “Google”, “Facebook”, “TikTok” – darbībā Eiropā.
ES Digitālo pakalpojumu likuma mērķis ir regulēt interneta gigantu darbību, uzlabot vispasaules tīmekļa lietotāju drošību un ierobežot kaitīga – vai nu nelikumīga, vai tāda, kas pārkāpj interneta platformu noteikumus, – satura izplatīšanos. Otrs likuma mērķis ir aizsargāt interneta lietotāju privātumu un tiesības uz brīvu runu. Lielajiem interneta uzņēmumiem būs jāpakļaujas šiem noteikumiem, pretējā gadījumā tiem draud miljardiem eiro liels sods.
Jaunie noteikumi attiecas uz 19 interneta platformām, tostarp astoņiem sociālajiem tīkliem – tādiem kā “Facebook”, “TikTok”, “X” (agrāk – “Twitter”), “YouTube”, “Instagram”, “LinkedIn”, “Pininterest” un “Snapchat”. Tāpat jaunie noteikumi attiecas uz piecām tirdzniecības vietnēm – “Amazon”, “Booking.com”, Ķīnas “Alibaba” un “Aliexpress”, kā arī Vācijas “Zalando”. Izmaiņas spēles noteikumos skar arī lietotņu veikalus “Google Play” un “Apple App Store”, kā arī interneta meklēšanas mašīnas “Google Serach” un “Microsoft Bing”. Šis saraksts izveidots, balstoties uz lietotāju skaitu – visām platformām, kuru lietotāju skaits pārsniedz 45 miljonus cilvēku jeb 10% no ES iedzīvotāju skaita, piemērots stingrākais kontroles režīms. Tas gan neizskaidro, kādēļ šajā sarakstā nav ne interneta tirgus plača “eBay”, nav populārā izklaides kanāla “Netflix”, nav alternatīvās naktsmāju meklēšanas vietnes “AirBnB”, kā arī kanādiešu pornogrāfijas izplatītāja “Pornhub”, kuru lietotāju skaits īpaši neatpaliek no sarakstā iekļautajiem. Taču tas ir mazs mierinājums – visiem digitālo pakalpojumu sniedzējiem ar laiku būs jāpakļaujas Digitālo pakalpojumu likuma prasībām, tiem vienkārši tiek dots pusgadu ilgs pārejas periods un jāsaskaras ar mazākiem ierobežojumiem. Katrā ziņā, neskaidrība par to, kādi tieši ierobežojumi būs spēkā, ir pagaidām aizkavējusi “X” konkurenta – “Meta Platforms” radītā “Threads” palaišanu Eiropā.
Kādas tieši prasības būs jāpilda interneta milžiem Eiropā? Tās ir piecas. Pirmkārt, platformām būs jānodrošina nelikumīga satura aizvākšana un jāliedz platformu lietošana lietotājiem, kas šādu saturu ievietojuši – tas visvairāk attiecas uz “Facebook” un “TikTok” saturu. Otrkārt, platformām būs jākontrolē kaitīgs, proti, vajājoša un dezinformējoša rakstura saturs. Piemēram, tādiem uzņēmumiem kā “X” un “Snapchat” būs nopietni jāizvērtē, vai to satura rekomendāciju algoritmi neveicina nelegāla satura izplatīšanu un dezinformāciju. Treškārt, interneta lietotāji varēs saņemt daudz vairāk informācijas, kādēļ tiem liegta tā vai cita satura ievietošana platformā. Ceturtkārt, vismaz daļai auditorijas vairs nevarēs rādīt mērķētu un optimizētu reklāmu, tas galvenokārt attiecas uz pusaudžiem. Kā nav grūti noprast, tas ietekmēs interneta platformu peļņas iespējas Eiropā. Tā tīņu vidē populārais “Snapchat” jau paziņojis, ka reklāmdevēji vairs nevarēs Eiropā un Apvienotajā Karalistē izmantot reklāmu personalizācijas un optimizācijas rīkus tajās reklāmās, kas orientētas uz padsmitnieku auditoriju, jo tas neatbilstot ES noteikumiem. Savukārt tie “Snapchat” lietotāji, kuru vecums jau pārsniedzis 18 gadus, iegūs lielāku kontroli pār to, kādēļ viņiem tiek rādītas tās vai citas reklāmas. Arī “TikTok” ir paziņojis par personalizētu reklāmu rādīšanas pārtraukšanu 13 līdz 17 gadus vecai auditorijai. Visbeidzot, piektkārt, platformām būs jāatklāj līdz šim rūpīgi sargātā informācija par to, kā tās tiek vadītas un kādi algoritmi tajās darbojas.
Uzņēmumi jau strādā pie šo prasību izpildes. Tā, piemēram, “Amazon” jau ir radījusi jaunu saziņas kanālu, kurā var brīdināt par nelegāliem produktiem un sniegt vairāk informācijas par trešo pušu tirgotājiem. Savukārt “TikTok” devusi lietotājiem papildu ziņošanas iespējas par saturu, tostarp arī reklāmām, kurus lietotāji varētu uzskatīt par nelikumīgām. Šajās iespējās lietotāji varēs norādīt, vai nelikumīgais saturs ietver vajāšanas pazīmes, naida runu, reklamē pašnāvības vai kaitējuma nodarīšanu sev, ir dezinformējoša vai krāpnieciska. Pēc tam īpaša uzņēmuma moderatoru un juristu komanda lems, vai tiešām iezīmētais saturs ir nelikumīgs vai neatbilst uzņēmuma politikai, teikts “TikTok” īpašnieka, Ķīnas uzņēmuma “ByteDance” mājaslapā. Turklāt uzņēmums sola izskaidrot gan satura īpašniekam, gan arī tam, kas par to brīdinājis, iemeslus, kādēļ tam tiks liegta atrašanās “TikTok” platformā.
Ne visi ir uzņēmuši šīs pārmaiņas mierīgi. Tā, piemēram, Vācijas modes preču tirgotājs tiešsaistē “Zalando” ir iesniedzis tiesā prasību par to, ka iekļauts stingro ierobežojumu sarakstā, paziņojot, ka pret to izturējušies “negodīgi”. Taču tas pats “Zalando” jau radījis arī ziņošanas sistēmu par nelikumīgu saturu, neskatoties uz to, ka risks, ka šī uzņēmuma mājaslapā starp apģērbiem, kurpēm un somiņām varētu parādīties nelegāls saturs, ir visai zems. Līdzīgu prasību tiesā iesniedzis arī “Amazon”.
Tie uzņēmumi, kas nepildīs ES jauno Digitālo pakalpojumu likumu, riskē ar soda naudu līdz 6% apmērā no to globālā apgrozījuma, kas noteikti būs mērāma miljardos eiro, turklāt tie riskē arī ar pilnīgu darbības aizliegumu ES teritorijā. “Mežonīgie Rietumi internetā ir beigušies,” izteikusies ES vērtību un caurspīdīguma viceprezidente Vera Jurova no Čehijas. “Tas radīs milzīgas pozitīvas pārmaiņas tā lietotājiem.”
